Kā jau ziņots iepriekš, pērnajā sestdienā, 11. maijā, bija paredzēts notikt otrajam Latvijas Baskāju draudzības skrējienam. Tradīciju šādu pasākumu rīkot aizsākām pirms gada, tātad nu jau ar pilnu atbildību drīkstam to saukt par ikgadēju pasākumu 
Šoreiz Māmiņdienas nedēļas nogalē skrējiens pulcēja septiņus baspēdot kārotājus – tieši tikpat, cik pirms gada. Bija pulcējušies gan daži ikgadējie biedri, gan tika redzētas arī jaunas sejas. Pasākums tika atklāts ar mūsu biedrības dibinātāju uzrunām, kurās nedaudz tika pastāstīts par galvenajām lietām, kas jāņem vērā, uzsākot un veiksmīgi turpinot baspēdošanu, pamatā uzmanību veltot tieši skriešanai basām kājām.
Tā kā pavasara saulgrieži jau ir tepat – vien dažu basu soļu attālumā –, nolēmām papētīt, kādas basas tradīcijas un paražas mūsu senči ievēroja šajos gaišajos svētkos. Lai arī tradīciju ieteiktās basās aktivitātes ir diezgan vienkāršas un nav daudz, tomēr tās palīdzēs ikvienam tikt galā ar dažādiem nepatīkamiem apstākļiem un atgadījumiem, tādiem kā aizgulēšanās, pārlieku lielas pēdas un neveiksmes plaša profila meklējumos… 
Pēdējās dienās palicis pavisam silts – laikam tuvojas pavasaris! Tas parasti priecē visus baspēdošanas mīļotājus, jo pavasaris ir laiks, kad varam savas pēdas, kas ziemā bijušas spiestas no sala patverties apavos, atkal atbrīvot un atrādīt dabai. Pavasaris ir laiks, kad vislabāk uzsākt baspēdošanas priekus, tostarp baskāju skriešanu, tiem, kas jau kādu laiciņu par to prātuļo, bet vēl nav saņēmušies. Un pavasaris ir arī laiks, kad Latvijā sākas jaunā skriešanas sacensību sezona.
Visi zinām, cik ļoti patīkami ir skriet basām kājām. Bet vai runāt par baspēdošanu apstākļos, kad aiz loga termometrs rāda padsmit grādus zem nulles, maz ir pieklājīgi? Varbūt tā ir tikai nevajadzīga kacināšana, ja reiz tagad basām kājām apkārt staigāt un skraidīt nevaram?
