Kā jau ziņots iepriekš, pērnajā sestdienā, 11. maijā, bija paredzēts notikt otrajam Latvijas Baskāju draudzības skrējienam. Tradīciju šādu pasākumu rīkot aizsākām pirms gada, tātad nu jau ar pilnu atbildību drīkstam to saukt par ikgadēju pasākumu 
Šoreiz Māmiņdienas nedēļas nogalē skrējiens pulcēja septiņus baspēdot kārotājus – tieši tikpat, cik pirms gada. Bija pulcējušies gan daži ikgadējie biedri, gan tika redzētas arī jaunas sejas. Pasākums tika atklāts ar mūsu biedrības dibinātāju uzrunām, kurās nedaudz tika pastāstīts par galvenajām lietām, kas jāņem vērā, uzsākot un veiksmīgi turpinot baspēdošanu, pamatā uzmanību veltot tieši skriešanai basām kājām.
Pēdējās dienās palicis pavisam silts – laikam tuvojas pavasaris! Tas parasti priecē visus baspēdošanas mīļotājus, jo pavasaris ir laiks, kad varam savas pēdas, kas ziemā bijušas spiestas no sala patverties apavos, atkal atbrīvot un atrādīt dabai. Pavasaris ir laiks, kad vislabāk uzsākt baspēdošanas priekus, tostarp baskāju skriešanu, tiem, kas jau kādu laiciņu par to prātuļo, bet vēl nav saņēmušies. Un pavasaris ir arī laiks, kad Latvijā sākas jaunā skriešanas sacensību sezona.
Pirms nedaudz vairāk kā mēneša ASV piedzīvoja jaunas filmas piedzimšanu, kad asociācijas (jeb kā viņi paši sevi dēvē – baskāju veselīguma skolas) 
Vai jums ir gadījies tā, ka skrienat savu ierasto baso skrējienu, mierīgi nododoties domās par šo un to, bet te pēkšņi kāds garāmgājējs jums kaut ko pajautā vai pasaka, tādu, uz ko vajadzētu kaut ko atbildēt? Man tā gadās itin bieži. Tajā brīdī jāspēj saorientēties, atgriezties no savām domām realitātē, apjēgt jautājuma vai komentāra būtību, izdomāt sakarīgu atbildi un sniegt to kolēģim garāmgājējam. Taču nereti gadās, ka visas šīs lietas nevar pagūt izdarīt, jo tomēr skrienu un drīz vien jau esmu gabalā..
Baskāju skriešanas entuziasti noteikti jau pamanījuši, ka žurnāla “
