Iepazīsimies – PaBaso.lv komanda

Šogad skriešanas seriālā `Skrien Latvija` piedalīsies arī Latvijas Baskāju skriešanas biedrības komanda (ar nosaukumu PaBaso.lv). Nolēmām drosmīgos komandas pārstāvjus prezentēt plašākai auditorijai, tostarp mūsu konkurentu komandām, pakļaujot tos nelielai intervijai.

Iepazīsimies – mēs no PaBaso.lv!

1. Kā sāki skriet? Cik ilgi jau skrien?

Alīna Rence: Sāku skriet ziņkārības vadīta. Skolas laikā šī nodarbe man nemaz negāja pie sirds. Ikgadējais kross raisīja šausmu asociācijas. Tomēr jau tolaik mēģināju tam kaut cik sagatavoties.

Laiks gāja, skriešana kļuva arvien populārāka… Reiz (2009. gadā) nokļuvu Zelta Kedas skatītājos/līdzjutējos. Skriešanas pozitīvā gaisotne iepatikās tik ļoti, ka nolēmu vēlāk vakarā saņemt spēkus un noskriet 1 km. Noskrēju 10.5 km un pati tam nespētu neticēt, ja man nebūtu līdzi liecinieks-līdzskrējējs. Tā nu tā atkarība sākās…

Jekaterina Dmitrijeva:Sāku skriet, jo nolēmu noskriet maratonu (tieši tā uzreiz arī nolēmu :)). Profesionāls izaicinājums no kolēģa. Sāku 2010. gada beigās – 2011. gada sākumā.

Ilze Pelēce: 2008. gada pavasarī paziņa mani uzaicināja piedalīties skrējienā „Ielūdz Ozolnieki” (līdz tam par šādu skrējienu neko nezināju, kaut gan dzīvoju Ozolniekos; kādreiz redzēju cilvēkus skrienot, bet nepievērsu tam uzmanību). Aprīļa vidū sāku trenēties.

Edgars Timofejevs: Kā jau lielākajai daļai arī man skolas laikā sagādāja grūtības 3km kross. Pirms 5-6 gadiem kādu brīdi paskraidīju nelielus krosiņus, lai tiktu vaļā no pāris desmitiem lieko kg. Tad bija kāda pauze un pirms nu jau apaļiem 2 gadiem mērķtiecīgi gatavojos pirmajiem 10km ko organizēja Nordea. Āķis lūpā un protams kļuvu par ciparu un statistikas vergu noskrien.lv, kas neapšaubāmi motivē.

Kaspars Kalnbērzs: Skrēju jau skolas laikā, bet bez treniņiem – kā bija jāskrien 3 km kross, tā allaž bija labi rezultāti. Un tad 18 gados sāku tā mazliet nopietnāk tam visam pievērsties, sāku trenēties, arī rezultāti nebija slikti, tā nu ir sanācis, ka skrienu jau 13 gadus.

Andris Purvlicis: Sāku skriet kādus gadus 5 atpakaļ. Bija tikko beidzies kārtējais Nordea Rīgas maratons, un ar vienu paziņu saderējām, ka nākamajā gadā es noskriešu pilnu maratona distanci – 42 km. Līdz tam tā īsti skrējis nebiju, tāpēc tas likās gana liels un riskants izaicinājums. Veselu gadu tam rūpīgi gatavojos, un bija liels prieks, ka noskrēju 42 km distanci, pie tam bez lielām pūlēm. Kopš tās reizes skriešana iepatikās, un nu daru to regulāri.

Edgars Rencis: 2008. gada aprīlī uzzināju, ka eksistē tāds Nordea Rīgas maratons, un nolēmu izmēģināt savus spēkus tā satelītskrējienā. Tad arī izdomāju, ka vajadzētu nedaudz patrenēties. Pēc tam gan uz visu vasaru atkal apslinku, rudenī aktivizējos nedēļu pirms Valmieras maratona, kurā arī piedalījos satelītskrējienā, tad atkal pa ziemu neko.. Regulāri skriet sāku 2009. gada pavasarī.

2. Kā/kāpēc sāki skriet basām kājām vai minimālajos apavos? Cik ilgi jau šādi skrien?

Alīna Rence: Minimālismam pievērsos tradicionālā veidā – iegūstot nepatīkamu pēdas saišu iekaisumu un nonākot pie secinājuma, ka tā tas nedrīkst turpināties.

Vēl viena papildu motivācija – minimālo apavu (kā arī basās skriešanas) vizuālais izskats, kas man vienkārši patīk. Laikojot savus pirmos Asics, biju šausmās, ka man ar milzīgām lietām kājās būs jāskrien…

Jekaterina Dmitrijeva:Minimālajos apavos sāku skriet pagājušā gada vasarā, kad no Ņujorkas atvedu Merrell. Pirms tam pāris reizes pamēģināju basām. Kāpēc? Galvenokārt, lai attīstītu līdzsvara sajūtu, bet iepatikās un pilnībā pārgāju uz Merrell drīz pēc sākšanas. Atpakaļ pāriet netaisos. Vienīgā ideja šobrīd ir iepirkt Merrell Run Bare Access Arc 2, tiem nedaudz cushioning pielikts – ja nu gadījumā nolemju skriet 100km Viļņā – domāju, ka savējos Merrell to nevarēšu pavilkt. Tomēr līdz galam izlēmusi neesmu, visticamāk vispār atteikšos no 100km distances šogad.

Ilze Pelēce: Vairs īsti neatceros, kāpēc (iespējams, izlasīju kaut ko internetā; iespējams tā „kaut kā” autors bija OreMan) 2011. gada maijā pamēģināju un uzreiz iepatikās.

Pagājušā vasarā iepatikās jau tik ļoti (turklāt arī konstatēju ātruma pieaugumu, skrienot basām), ka nolēmu iegādāties minimālos apavus.

Edgars Timofejevs: Ja precīzi, tad nākamajā nedēļā pēc 2012.gada Nordea 42,2 km. Bija sāpes ceļgalos un lai atjaunotos gāju pagalmā basām skriet pa zālienu. Protams īstajā laikā manās rokās nonāca “Dzimuši, lai skrietu” kā iespaidā tika sagādāti Vibram Five Fingers.

Kaspars Kalnbērzs: Savus pirmos minimālos apavus nopirku ASV, man vienkārši bija vajadzīgi ļoti viegli skriešanas apavi, nebiju atradis tradicionālos apavus, kad uzdūros FiveFingers – tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena 🙂 Tas bija ja nemaldos 2011. gads, kad sāku ar Vibramiem darboties fitnesa zālē, bet izskreju ar tiem tikai šad tad.. Savas pēdējās sacensības togad (Nordea Rīgas maratons, 21 km) vēl noskrēju ar Adidas Boston, īsti vēl nebiju gatavs skriet sacensības ar Vibramiem. Bet regulāri sāku skriet ar Vibramiem 2012.gada sākumā.

Andris Purvlicis: Regulāri skrienot, bija jāpierod pie regulārām traumām. Ik pa 3-4 mēnešiem skriešanu biju spiests nolikt malā, lai saārstētu te sāpošu celi, te ikru, te atkal otru celi. Ārsti, pie kuriem vērsos, ieteica vienu līdzekli pret sāpēm – neskriet vispār, jo it kā esmu tam par garu un smagu. Veikalā Maratons ieteica dārgus Asics apavus, jo it kā man pēdas kustas nepareizi. Mēģināju daudz ko, taču traumu periods turpinājās. Kādā no komandējumiem pavisam nejauši pamanīju, ka amerikāņu karavīri dienas beigās, novelkot armijas zābakus, pārkāpj tādās kā čībās ar pirkstiem un dodas sportot. Sāku izprašņāt, kas un kā – noskaidrojās, ka tie ir Vibram Five Fingers, kas karavīriem jānēsā, lai stiprinātu pēdu muskuļus un locītavas, jo kara laukā sāpošs celis un nespēja paskriet var dārgi maksāt. Pamēģināju VFF, un gandrīz gadu tie bija mani vienīgie skriešanas apavi. Atgriežoties no komandējuma, sapratu, ka gada laikā ne reizi mani nebija mocījušas traumas. Tā arī kļuvu par uzticīgu minimālo apavu, kā arī baskāju skrējēju. Pa baso skriešanas stāžs – 3 gadi.

Edgars Rencis: 2010. gada pavasarī pēc kārtējās skriešanas traumas izmisīgi meklēju tīmeklī risinājumu, kā rīkoties tālāk, ko darīt, lai varētu normāli skriet. Tad arī uzgāju šo baskāju skriešanas kustību, intensīvi lasīju par to, meklēju tālāku informāciju, pētīju visdažnedažādāko informāciju saistībā ar to, un tas viss šķita tik loģiski, ka nolēmu pamazām iestarpināt sava treniņu procesā arī nelielus paskrējienus basām kājām.

2011. gada janvāra sākumā tiku pie saviem pirmajiem minimālajiem apaviem, neilgi pirms tam biju jau pieņēmis lēmumu nekad vairs neatgriezties pie tradicionālajiem skriešanas apaviem.

3. Kāpēc pieņēmi izaicinājumu piedalīties seriālā PaBaso.lv komandas sastāvā?

Alīna Rence: Pirmkārt, man patīk komandas gars. Otrkārt, tā ir iespēja iepazīt tuvāk skrējējus (kas man parasti ļoti patīk) un līdzīgi domājošus cilvēkus. Treškārt, papildu motivācija nekad nenāk par sliktu.

Jekaterina Dmitrijeva:Galvenokārt, tāpēc ka Tu palūdzi 🙂 Manī dzīvo zināma atbildības sajūta, pār ko man dažreiz nav varas 😉

Ilze Pelēce: Vai tas ir izaicinājums?

Patiesībā domās atbalstīju OreMan izteikto ideju par baskāju/minimālistu komandu jau pagājušajā gadā, bet man nebija minimālo apavu.

Perspektīvā ceru vairāk skriet basām arī mačos, bet vienai negribas „zīmēties”.

Edgars Timofejevs: Edgara (OreMan) piedāvājums mani uzrunāja noskrien.lv forumā, jo pēc jaunā nolikuma bija nepieciešams septītais komandas dalībnieks.

Kaspars Kalnbērzs: Pieņēmu izaicinājumu tāpēc, ka jau kādu laiku sekoju PaBaso.lv mājaslapas aktivitātēm, bet galvenais ko gribēju izdarīt – satikt citus baskāju skrējējus, lai kopīgi patrenētos un uzzinātu kaut ko jaunu par treniņu metodēm, utt.

Andris Purvlicis: Patīk būt kopā ar līdzīgi domājošiem. Patīk komandas biedru trakās idejas – skriet pa sniegu ar basām, noskriet 55 km pa baso, skriet basām cauru gadu utt.

Edgars Rencis: Dibināt šādu komandu man bija doma jau 2012. gada sezonā, taču toreiz nesavācās pietiekams interesentu skaits, tāpēc seriālā `Skrien Latvija` startēju citas komandas sastāvā. Taču pēdējā laikā baskāju un minimālisma kustība Latvijā attīstās eksponenciāli, tāpēc šoreiz ne tikai izdevās nokomplektēt pilnu komandu, bet nācās dažiem dalību arī atteikt.

4. Kādi plāni/prognozes šai skriešanas sezonai? Ko sagaidi no seriāla `Skrien Latvija`?

Alīna Rence: Patiesībā negribas un pat nedaudz bail kaut ko plānot. Neesmu no tiem, kam viss ir uz priekšu saplānots. Ļaušos veiksmei un liktenim, vienlaikus neaizmirstot par treniņiem.

No seriāla sagaidu pozitīvas emocijas, interesantus skrējienus un smaidīgu skrējēju pūli.

Jekaterina Dmitrijeva: No “Skrien Latvija” seriāla sagaidu ātruma treniņus. Uz rezultātu neskriešu vai arī skriešu tikai 2 reizes – sezonas sākumā un beigās. Galvenais sezonas mērķis ir neiedzīvoties jaunās traumās, noskriet Nordea ar kaut cik cienījamu rezultātu (zem 4h) un noskriet Daugavpilī 50km labāk kā pagājušogad. Visu skriešu Merrell – vecajos vai tikko pasūtītajos jaunajos Vapor Glove.

Ilze Pelēce: Izskatās, ka Rēzeknē būšu vienīgā komandas pārstāve?

Ventspilī nepiedalos, pārējos pagaidām plānoju piedalīties (iegādājos abonementu), ja negadīsies problēmas ar transportu vai kāda cita nepārvarama vara.

Prognozējamais laiks pusmaratonā 2:10 līdz 2:35.

Edgars Timofejevs: Noskriet vismaz četros posmos pusmaratonus. No seriāla sagaidu veselu vagonu endorfīna.

Kaspars Kalnbērzs: Plāni un prognozes atkarīgi no mana darba grafika – šogad daudz jāceļo, un visos “Skrien Latvija” sezonas posmos, kā arī citās skriešanas aktivitātēs, diemžēl nesanāks piedalīties. Par prognozēm runājot, centīšos uzlabot savu pusmaratona rezultātu, skrienot Vibramos. No skriešanas seriāla sagaidu vienkārši pozitīvas emocijas un jauniegūtus draugus.

Andris Purvlicis: Šo sezonu gribas nolikt malā rezultātus un rekordus, un skriet vairāk paša skriešanas prieka pēc. Gribas izbaudīt sacensību gaisotni, nedomājot par rezultātu. No seriāla sagaidu jaunu biedru pieplūdumu pabaso.lv, jo zinu, ka daudziem ir vēlme pamēģināt skriet basām.

Edgars Rencis: Šosezon gribu turpināt savu skrējēja izaugsmi, labojot savus personīgos rekordus vairākās distancēs (bet pārāk nebēdāšu arī, ja nesanāks, jo galvenais prieks ir procesā), kā arī vairāk pievērsties ultru pasaulei. Gribētos arī vairāk piedalīties sacensībās tīri pa baso, mazāk minimālajos apavos.

No skriešanas seriāla `Skrien Latvija` sagaidu interesantus posmus, patīkami pavadītu laiku un ceru, ka mūsu komanda `PaBaso.lv` piesaistīs jaunus interesentus! 🙂

5. Tavs novēlējums komandas biedriem un/vai konkurentiem no citām komandām?

Alīna Rence: Komandas biedriem novēlu veiksmi un personīgo plānu sasniegšanu – vienalga, vai tie būtu laikrāža dati finišējot, vai distances pieveikšana, vai vienkārši prieks par piedalīšanos.

Gan komandas biedriem, gan konkurentiem novēlu klausīties sevī un skriet ar prieku, lai arī reizēm domas riņķo tikai ap rezultātu, neaizmirstiet, ka bez tā ir vēl milzum daudz svarīgu komponentu! 🙂

Jekaterina Dmitrijeva: Just ceļu zem kājām! Es no tā gūstu daudz prieka pēdējos mēnešos, lai tas būtu sniegs, ledus, peļķes, zemes ceļš vai ierastais pilsētas asfalts.

Ilze Pelēce: Lai skriešana vienmēr uzlabo veselību un sagādā prieku!

Edgars Timofejevs: Uzstādīt jaunus mērķus, neapstāties pie sasniegtajiem!

Kaspars Kalnbērzs: Komandas biedriem novēlējums skanētu šādi: Skriet pozitīvu emociju pēc, skriet kā komandai!! Pretiniekiem novēlējums: Neskati vīru/sievu pēc tā, kas kājās!!! 😀

Andris Purvlicis: Mans novēlējums – izbaudīt skriešanu! Un noteikti izbaudīt skriešanu ar basām! Tās ir fantastiskas sajūtas, vienalga, vai skrienat pa stadionu, sniegu, vai meža taku..

Edgars Rencis: Ir ļoti labi, ka mūsu komanda pārstāv ļoti plaša tempa diapazona skrējējus, ar to mēs it kā pasakām, ka pa baso var, protams, skriet savam priekam, bet nereti varam apspēt arī apautos konkurentus 🙂 Tāpat arī pieveikt spētās maksimālās distances garums mums variē no pusmaratona līdz pat pāri par 100 km..

Komandas biedri, turpinām skriet dabīgi un bez traumām! Konkurenti – uzmanās no basajiem! 😉

***

Kā redzams, pa baso var skriet ikviens neatkarīgi no savas skriešanas pieredzes, ātruma, mērķiem vai citiem aspektiem. Mēs neesam nekādi pārcilvēki! 😉

Tiekamies seriāla posmos!

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība

Pulcējam dabīgās skriešanas piekritējus visā Latvijā

You may also like...

5 Responses

  1. andris says:

    Lai visiem veicas jaunajā sezonā! Bet kur tad komandas kopbilde?

  2. johnyb says:

    Man te radās jautājums- ar ko cienītie komandas biedri plāno doties uz Rēzeknes posmu? Vienkārši pašam šo 6dien nav pieejams transports un autobuss Rēzeknē pienāk par vēlu. Ja kāds brauc no Rīgas, varētu sarunāt ceļabiedru. Varat man rakstīt uz e-pastu: kaspars.kalnberzs@gmail.com
    Veiksmīguš pēdejos treniņus pirms Rēzeknes posma;)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *