Minimālie apavi

Atgriezeniskās saites trūkums apavos un tās esamība, skrienot basām
Atgriezeniskās saites trūkums apavos un tās esamība, skrienot basām

Mūsu gadsimta otrā desmitgade iesākusies ar baskāju skriešanas un skriešanas minimālajos apavos bumu. Ja agrāk uz skrējējiem, kas izvēlējušies nemocīt savas kājas tradicionālajos apavos, skatījās kā uz jocīgiem, tad tagad, šķiet, vai ikkatrs pietiekami aktīvs skrējējs būs vismaz dzirdējis par šīm jaunajām tendencēm apavu jomā, ja ne pats tās iemēģinājis.

Runā, ka skriešana esot pats lētākais un pieejamākais sporta veids – Tev vajadzīgs tikai pāris apavu un vari doties dabā. Bet pag, vai tik nav vēl labāk? Īstenībā taču, lai skrietu, nav papildus vajadzīgs it nekas – tikai paša kājas.. Patiesi – cilvēki ir skrējuši jau miljoniem gadu, bet mūslaiku skriešanas apavi parādījušies vien pirms gadiem četrdesmit. Tiesa, arī agrāk cilvēki mēdza savas pēdas aizsargāt no skarbās dabas pieskāriena, bet ne vairāk. Ikviena lieta, process skatāms divās pakāpēs. Ir kāda robeža, cik tālu mums vajag attīstīties, lai nodrošinātu sevi ar vajadzīgām lietām – ja pārkāpjam šai robežai, uzlabojumu vairs nav, pat gluži pretēji – sākas destrukcija.. To varam attiecināt arī uz apaviem (gan skriešanas, gan vispārīgi) – tradicionālo apavu industrija ir jau sen pārkāpusi šo slieksni, piebāžot apavus ar tehnoloģijām, kas cilvēkam nav vajadzīgas. Minimālie apavi, turpretī, piedāvā tikai tās lietas, kas mums patiešām var būt noderīgas. Par to arī šis raksts.

Ko tad īsti nozīmē šis termins – minimālais apavs? Viskompaktākā definīcija varētu būt šāda – tas ir apavs, kas nekādā veidā netraucē pēdas dabiskai funkcionēšanai. Pirmkārt, mums jāsaprot, ka cilvēka pēda nav nekāds izņēmums (kā to sludina apavu ražotāji) – tā, tāpat kā viss pārējais, evolūcijas gaitā ir attīstījusies un pielāgojusies dzīvei uz zemes, iešanai, skriešanai. Tā nav pēc noklusēšanas vārgs un kropls veidojums, kuru nemitīgi nepieciešams atbalstīt un amortizēt. Gluži pretēji – cilvēka pēda ir brīnumains veidojums, ļoti spēcīga struktūra, spējīga pielāgoties jebkuram stresam. Leonardo da Vinči vārdiem runājot – cilvēka pēda ir inženierijas meistarstiķis un mākslas darbs! Pēdās atrodas apmēram ceturtā daļa visu skeleta kaulu, milzum daudz cīpslu, saišu, muskuļu, kas kopā strādā tikai viena mērķa labā – radīt mums iespēju stāvēt un pārvietoties! Vislielākais brīnums pēdā ir tās velve – neiedomājami spēcīga struktūra, kas no augšas spēj uzņem uz sevis ļoti lielu spiediena spēku, izlīdzinot to pa visām savām komponentēm un tādējādi neitralizējot jebkuru triecienu. Arī inženieriem ir pazīstama velves struktūra, tie to mēģinājuši atveidot dažādos arhitektūras meistardarbos. Velve vienmēr tiek veidota tā, lai, uz to iedarbojoties no augšas, tā izlīdzinātu spiedienu. Kas notiek, ka mēģinām uz velvi iedarboties no apakšas? Nezināt? Tad pajautājiet jebkuram inženierim – tā gluži vienkārši tiek sagrauta.. Tieši to dara apavs ar velves atbalstu – tas iedarbojas uz pēdas velvi no apakšas, tādējādi velves izturīgo struktūru sagraujot.. Minimālajam apavam nedrīkst būt velves atbalsta!

Pamēģiniet tagad uzkāpt uz krēsla basām kājām un nolēkt no tā uz grīdas! Pamēģiniet to izdarīt trijos gadījumos – kad uz grīdas nav nekā (pliki dēļi, piemēram), kad uz grīdas ir paklājs un kad uz grīdas ir spilvens! Kurā reizē piezemēšanās bija mīkstāka? Varētu būt grūti tā novērtēt, bet īstenībā mīkstāka bija pirmā piezemēšanās reize. Cilvēka dabā ir spēja novērtēt situāciju un atbilstoši (pat neapzināti) rīkoties. Ja lecat uz spilvena, Jums neapzināti ir lielāka drošības sajūta, un tā pieļauj lēkt `smagnēji`. Ja lecat uz plikas grīdas, pēda pati pielāgosies un mīkstinās kritienu. Apavā iestrādātā amortizācija ļauj Jums skriet ar smagu soli, solot, ka trieciens tiks mīkstināts. Lai arī daļa trieciena patiešām tiek mīkstināta, pats trieciens šādā veidā iznāk krietni lielāks – patiesībā tik liels, kādu nespēj mīkstināt neviens mākslīgs materiāls.. Bez tam amortizācijas dēļ tiek pacelts apava papēdis, salīdzinot ar purngalu, kas iedrošina skrējēju piezemēties ar papēdi pa priekšu, kā arī atrofē Ahilleja cīpslu, neļaujot tai izstiepties un pildīt savas funkcijas. Minimālajam apavam nedrīkst būt nekāda amortizācija, tādējādi tas ļauj darboties pēdas dabiskajai amortizācijai, to nebloķējot. Minimālā apava papēdis nedrīkst būt pacelts, salīdzinot ar pārējo apava daļu.

Piezemēšanās uz papēža priekšā savam smaguma centram - ātrākais ceļš uz slimnīcu..

Piezemēšanās uz papēža priekšā savam smaguma centram - ātrākais ceļš uz slimnīcu..

Vēl viens eksperiments – pamēģiniet uzvilkt virtuves plīts cimdus un tajos ievērt adatā diegu! Izdevās? Lieliski! Tagad pamēģiniet tajos pa vienai pārkraut desmit jēlas olas no viena trauciņa citā! Nevienu nesaplēsāt? Ideāli! Bet vai bija viegli? Protams, tā var darīt, varbūt pat veiksmīgi, bet vai nebūtu vieglāk to darīt bez cimdiem? Roku pirkstu galos atrodas nervu receptori, kas nepārtraukti ziņo smadzenēm par apkārtējo vidi – vai ir karsts vai auksts, kādai virsmai esam pieskārušies, cik tā cieta, cik gluda, utt. Ja izvēlamies šos receptorus bloķēt, mums ikdienas dzīve, pirmkārt, kļūst sarežģītāka, bet, otrkārt, paši pakļaujam sevi arī lielākai savainošanās iespējamībai – varam, piemēram, paņemt virtuves cimdos kādu ļoti karstu priekšmetu, to īsti nejūtot. Kad beidzot to sajutīsim, būs jau par vēlu. Mēģinot pieskarties šim priekšmetam kailām rokām, atgriezeniskā saite nostrādātu momentāni.

Tieši tas pats (attiecībā par receptoriem) attiecas arī uz mūsu pēdām, tikai tur šo nervu galu ir vēl daudz, daudz vairāk. Tie palīdz mums noturēt līdzsvaru, stāvēt, pārvietoties, tie ziņo par to, pa kādu segumu ejam vai skrienam. Protams, varam bloķēt šos receptorus, apaujot apavus ar biezu zoli, tādējādi pilnīgi apdullinot smadzenes – tām nebūs ne jausmas, kāds ir segums, pa kuru skrienam, tās tik liks kājām dragāt, neskatoties ne uz ko, jo nekādu atgriezenisko saiti nebūs saņēmušas. Kājas tik dragās un dragās, līdz kādā brīdī kaut kas saplīsīs, tas gluži vienkārši ir neizbēgami.. Minimālā apava zolei jābūt pēc iespējas plānākai, lai pēc iespējas mazāk tiktu bloķēti pēdās esošie receptori. Jebkurā gadījumā atgriezeniskā saite no pēdām uz smadzenēm nebūs ideāla, bet tā ir cena, kas mums jāmaksā, lai pasargātu savas kājas no vides iedarbības – pārāk karsta, auksta vai raupja seguma.

Atgriezeniskās saites trūkums apavos un tās esamība, skrienot basām

Atgriezeniskās saites trūkums apavos un tās esamība, skrienot basām

Vēl tikai pēdējais jautājums! Kā jums liekas, kurā gadījumā būsiet stabilāks – balansējot uz vienas kājas, stāvot uz abām kājām vai, nometoties četrrāpus? Tieši tā – jo lielāks saskares virsmas laukums, jo lielāka stabilitāte. Cilvēka pēda ir tā iekārtota, ka, liekot pēdu pie zemes, tās pirksti dabiski izplešas, aptverot lielāku zemes laukumu un tādējādi nodrošinot lielāku stabilitāti. Balansēšana ir skriešanas būtība – katrā solī pēda skar zemi, pielāgojas tai, lai nodrošinātu līdzsvaru un turpinātu kustību uz priekšu. Iesprostojot pēdu apavā, pirkstiem tiek liegts izplesties (parasti apava priekšdaļa nesatur tik daudz brīvas vietas, cik nepieciešams brīvai pirkstu kustībai), rezultātā vēl pavājinot balansēšanas spēju. Valkājot šādus apavus regulāri un ilgstoši, pirksti var pat deformēties un to muskuļi zaudēt savas spējas tiktāl, ka vairs pat, esot basām, nespējat tos izplest.. Pamēģiniet tagad atkailināt savu pēdu un izplest pirkstus uz visām pusēm! Neizdevās? Tad jūsu pēda ir jau pamatīgi deformēta (kas gan nenozīmē, ka to nav iespējams atkal padarīt normālu, regulāri vingrinot). Minimālais apavs nedrīkst nekādi ierobežot brīvu pirkstu kustību visos virzienos (pieņemot, ka pirksti paši nav zaudējuši spēju kustēties).

Ļaujiet saviem pirkstiem izplesties!

Ļaujiet saviem pirkstiem izplesties!

Tā kā šī atgriezeniskā saite nav ideāla (kaut kāda traucējoša zole tomēr ir jebkuram apavam), tad nav ieteicams no tradicionālajiem apaviem uzreiz pēkšņi pāriet pie minimālo apavu lietošanas. Šai pārejai noteikti jānotiek caur baso pēdu posmu – vispirms kāds laiks jāvelta, lai atkal no jauna savas pēdas, kas varbūt gadiem novārdzinātas bloķējošajos apavos, pieradinātu pie to normālā – basā – stāvokļa. Tas ir gluži tā, it kā Jums būtu ilgstoši bijusi ieģipsēta, piemēram, roka, un tagad Jūs no jauna gribēto to `atdzīvināt`, pieradināt pie dabiskām kustībām. Šajā periodā der pēc iespējas vairāk staigāt apkārt pilnīgi basām kājām – gan mājās, gan ārpus tām, izmēģinot pēc iespējas dažādākus segumus. Pēc tam palēnām varat uzsākt skriešanu basām kājām. Šeit neder nekādi vispārīgi ieteikumi (bet komentāros pie šī raksta drīkst jautāt sev interesējošās lietas), jo mēs visi esam ļoti dažādi, katram ir cita pieredze apavu valkāšanā (ir zināmi pat gadījumi, kad cilvēks pat savās mājās staigā apavos – tad noteikti pēdu pieradināšanas process būs ilgāks nekā cilvēkam, kurš jau staigā apkārt basām kājām). Jebkurā gadījumā šai posmā ļoti jāieklausās savā ķermenī, jo pēdas beidzot mums dod atgriezenisko saiti atpakaļ uz smadzenēm, tās kaut ko grib pateikt par veidu, kā mēs ejam vai skrienam. Smadzenēm to vajadzētu spēt uztvert un pielāgot savas komandas kājām. Ja kaut kas sāp, tātad kaut ko darām nepareizi. Laika gaitā šādi, skrienot basām kājām, noteikti apgūsim pareizo – visekonomiskāko un mazāk traumējošo – skriešanas tehniku. Kad tā apgūta, varam pāriet pie minimālajiem apaviem, kas tad ļautu paplašināt skrienamo segumu klāstu (savukārt, ja pēc tehnikas apgūšanas pāriesim atkal atpakaļ pie tradicionālajiem apaviem, ar laiku tehnika zudīs un būsim atpakaļ sākuma punktā). Ja izvēlamies izlaist pilnīgi baso posmu, tad smadzenēm būs ļoti grūti saklausīt, ko pēdas tām saka caur zoli (atcerieties, kā bija ar virtuves cimdiem!). Protams, var mēģināt arī darīt šādi, taču diemžēl ir zināmi pietiekami daudz gadījumi, kad cilvēks uzreiz no tradicionālajiem apaviem pāriet pie minimālajiem, satraumējas un tad stāsta visiem, ka tas nekam neder.. Pamatojums – smadzenes nesaņēma pietiekamu informāciju, kā rezultātā cilvēks turpināja skriet tādā pat ļoti traumējošā stilā, kā bija skrējis tradicionālajos apavos – triecot pēdu katrā solī pret zemi ar papēdi pa priekšu, piezemējoties priekšā savam smaguma centram, vēl papildus bremzējot sevi, utt.

Tātad atceramies – sākumā pa baso! Labi?

43 Responses

  1. raitis1898 says:

    ir doma, ka varētu pamēģināt paskriet ar minimālajiem apaviem, bet nav līdz galam skaidras pāris lietas.
    pirmā- neesmu gan baigi meklējis, bet vai Latvijā kaut kur pārdod tādus “brīnumus” vai arī ir jāpasūta no ārzemēm?
    otrais- kādas ir šo apavu cenas? minimālas kā paši apavi vai kosmiskas kā dārga apakšveļa- jo mazāk nosedz, jo dārgāka? 😀
    un trešais, vissvarīgākais- cik ļoti ir nepieciešams pilnīgi basais posms? vienkārši bērnībā laukos staigajot ir pietiekami daudzas reizes izdevies satraumēt pēdas- uzkāpiens uz sarūsējušas naglas, uzkāpieni bitēm, dīķī uzlekšana uz asiem akmeņiem-, ka tagad ir vienkārši psiholoģiski grūti atbrīvoties no apaviem un gribās pasargāt pēdu. pat mājās pa istabām tikai nesen sāku staigāt ar basām kājām. iepriekš visu laiku staigāju čībās. arī tuvākajos maršrutos, kur skrienu, bieži vien mētājas saplēsti stikli, tāpēc negribētos (vienkārši ir bail) satraumēt pēdas.

    • Andris says:

      Ik pa laikam vietejie skriesanas apavu izplatitaji sola, ka bus pardosana minimalie apavi, tacu lidz sim tas ir palicis solijumu limeni. Ceriba, protams, ir, bet paslaik ir jaizlidzas sutot tos caur e-bay, prasot draugiem, lai atved no arzemem, vai pasam parvest, ja gadas doties kur patalak.
      Apavu cenas ir dazadas. iespejams Oreman vares pastastit vairak. Pats parasti nemu Vibram Five Fingers par 100 USD. Regulari skrienot tie parasti novalkajas gada laika. Ja pats esi ar mieru tos ik pa laikam limet, tad izvilks vel kadu pus gadu. Man skiet, ka tas noteikti ir daudz letak neka tradicionalie skriesanas apavi.
      Runajot par bailem uzkapt visadai drankibai, tad ta ir liela atskiriba, ja uzkap ka berns vai ka pieaugusais. Man ari berniba neviena vasara nepagaja bez uzkapsanas uz sarusejusam naglam. Visi tacu kedaas uzaugaam un berniba jau ipasi neksaties, kur kaju likt, ja vajag atri aizlaisties vai kadu nokert. Pieaugusa vecuma, skrienot ar basam tu automatiski to vien darisi, ka skatisies, kur likt kaju, lai to nesaskrapetu vai ka citadi neapskadetu. Lidz ar to varbutiba uzkapt tam pat kam berniba ir loti minimala. Parasti, kad baskajiem prasa- ka jums izdodas izvairities no asumiem? -atbilde ir- es tiem vienkarsi parlecu pari.

    • OreMan says:

      Jā, cenas nav gan parasti nekādas minimālās, lai arī ik pa brīdim šur tur gadās atrast arī izdevīgus piedāvājumus. Mani pirmie Vibrami ar visu sūtīšanu no Honkongas un Latvijas PVN man kopā izmaksāja tikai Ls 32.75, bet šis interneta veikals vairs neeksistē. Otros Vibramus pirku, kad biju Pekinā, tie tādēļ sanāca vēl lētāki – ap Ls 20.00. Šo to var paskatīties iekš sportsshoes.com minimālo apavu kategorijā, viņiem mēdz būt atlaides. Tikai jāskatās, lai būtu zero drop heel un pietiekami plāna zole.

      Attiecībā uz baso posmu – faktiski, jo garāku to taisa, jo labāk. Ja pat pa māju tikai nesen sākts staigāt basām, tas tikai nozīmē, ka normāli pēdām būs vairāk laika vajadzīgs, lai tās atkal aprastu ar zemi un jaunajām sajūtām. Var pat sākumā neskriet, bet vienkārši staigāt basām kājām visur, kur vien iespējams, lai būtu pēc iespējas dažādāki segumi. Nevajag baidīties no uzkāpšanas kaut kam, bet tā vietā cītīgi skatīties, kur sper soli. Ar laiku pie tā pieradīsi un tas jau notiks automātiski.

      Ir jau arī zināmi cilvēki, kas baso posmu vispār izlaiž un uzreiz skrien minimālajos apavos. Tas atkarīgs no katra individuāli, cik labi tas izdosies. Tas var tikai padarīt grūtāku šo pārejas posmu un jaunā, pareizā skriešanas stila meklējumu procesu, bet neiespējami arī tas nav. Galvenais – nebaidīties eksperimentēt!

      Bet baso posmu nevajag uztvert kā pienākumu, galu galā tas taču ir pats patīkamākais pārvietošanās veids, kad pie tā pierod.. 🙂

    • dainisp@hotmail.com says:

      Iesaku paskatīties New Balance Minimus. Lieliski apapvi ar nelielu zoli un tomērt aizsargā pēdu no akmeņiem, čiekuriem. Pats skrienu tādos pa meža takām un nav pievīluši. Ar šiem jau var sākt ērtāk piezemēties uz pēdas priekšējās daļas. (amazon.de).
      http://www.dreadlockgirl.com/2011/07/nb-minimus-review/

      Otrs variants ir Merrel Trail Glove, kas plānās zoles dēļ ir teju līdzīgs Vibram Fivefingers. Šie ir īsti minimālistu apavi, bet tie čiekuri tad būs jāmeklē uz takas 🙂
      http://barefootrunninguniversity.com/2011/01/04/merrell-trail-glove-review/

      dainis

      • OreMan says:

        Jā, šie abi esot labi minimālie apavi (pats neesmu nomēģinājis, bet zinu, kas ir), tikai attiecībā uz NB Minimus sēriju tur jāskatās konkrēti modeļi, jo dažiem tomēr nav `zero drop` papēdis (tas ir, papēdis ir pacelts par 4 mm vai tml., salīdzinot ar purngalu). Jaunākajiem modeļiem (attiecīgi MT00 taku skriešanai un MR00 asfaltam) ir zero drop, bet, piemēram, 2010. gada modeļiem (nezinu, kā šos modeļus sauca) ir 4 mm pacēlums. Liekas, ka vēl vecākajiem MT100 un MT101 modeļiem ir vēl lielāks pacēlums (bet varbūt šeit maldos). It kā speciālisti saka, ka tie 4 mm, skrienot pa takām, netraucē, bet uz asfalta gan tas ir jūtams un traucē reāli.

        Minimus sērijas izstrādē piedalījies kā konsultants viens no pasaulē pazīstamākajiem ultraskrējējiem Antons Krupicka. Viņš gan tos vecākos modeļus pirms lietošanas `pielabo` – izgriež papēža daļu ar nazi ārā, lai tiktu vaļā no tā pacēluma 🙂 Nu tas arī varbūt ir risinājums..

      • Ilze says:

        Sveiki! Gribētu pāriet uz šiem minimālajiem apaviem. Varbūt ir zināms kurš modelis sieviešu līnijā no Merrel būtu ar visplānāko zoli? Labprāt ņemtu Merrell Trail Glove, bet cik skatījos tur laikam nav mazāka izmēra par 40. Varbūt Merrell Pace Glove?

        Man ielas apaviem parasti ir 39 izmērs, 38,5 retu reizi der arī. Vai te vajadzētu nedaudz lielāku vai derēs tas pats 39 (8.5)?

        • Jekaterina says:

          Sveika, Ilze!
          Es skrienu ar Merrell Vapor Glove, tiem ir visplānākā zole no merreļiem (var tiešām just grants ceļu zem pēdām). Merrell apaviem ir vērts pirkt vismaz par izmēru lielāku. Es savai 37.5 kājai pērku 39. Iespējams, ka pirkstos ir vaļīgāk kā ierasts ikdienas apavos, bet tas jau tāds minimālo apavu pluss 🙂 Nedaudz biezāks būs Pace Glove, tam izmēros sekoju tādam pašam principam.

          P.S. Trail Glove nemaz tik plāns nav (pēc sajūtām). Mežam plānāki būs Vivobarefoot Trail sērijas apavi. Merrell Trail Glove varētu labi derēt pārejas periodam.

          • Ilze says:

            Paņēmu trail glove- tiešām nav nemaz tik plāns, bet kkā jau bija noskatīts un labas atsauksmes, pagaidām šķiet ļoti ērti 🙂

        • Ieva says:

          ļoti rūpīgi nomērīju kāju (papēdis pret sienu, zīmulis perpendikulāri grīdai), un vadījos pēc tabulas, sidsmieram vēl pārbaudot vai Asiciem pēc tabulas nolasītais izmērs sakrīt ar manu apavu izmēru. Pirmajā reizē laikojot likās par lielu, bet drīz vien pieradu pie brīvās sajūtas purngalā. Izmērs sanāca apmēran tāds pats kā Asiciem, bet man ir vīriešu modeļa Merell Trail Glove, tur drusku atšķīrās no sieviešu izmēriem. Ikdienas apaviem parasti man ir izmēru mazāk, bet tas jau arī atšķiras no ražotāja. Izmēri no merell lapas.

          • Ilze says:

            Liels paldies ! Tās izmēru lapas ar centimetriem nebiju ievērojusi, beigās atradu arī cm uz saviem asic apaviem, kuri bij 39.5 un sanāca ka tas merell trail glove 40 tieši laikā!

  2. raitis1898 says:

    Paldies par atbildēm! 🙂

    vēl viens, varbūt muļķīgs, jautājums- ko darīt ziemā? 😀 t.i.- ja vasarā var mēģināt skriet pilnīgi basām kājām vai minimālajos apavos, tad kā ir ziemā? pilnīgi basais variants laikam atkrīt. minimālajos apavos kājas/ pēdas nesalst?

    • OreMan says:

      Nu jā, ziemā pagrūti pilnīgi basām, ja ir sniegs. Ja nav sniega, tad atkarīgs no indivīda, cik aukstu segumu katrs vēl var paciest. Bet minimālajos apavos it kā problēmu nav, pats esmu Vibramos bez zeķēm skrējis līdz kādiem mazpadsmit grādiem zem nulles un zeķēs līdz daudzpadsmit grādiem zem nulles. Bet tur jau atkal katram pašam jāeksperimentē. Domāju, ka minimālajos apavos ar slēgto priekšdaļu, kur visi pirksti kopā, nevajadzētu būt nekādām problēmām, ja vēl zeķi ievelk.

  3. druupijs says:

    Kādu vēl baso posmu?- velkam pastalas un skrienam maratonu 😀 … Labi, ja nopietni, tad pēc maratona vēl kādas 4 dienas sāpēja ikri… pirmajā dienā arī uz ķīpsalas rupjā asfalta sadurstītās pēasa, bet vismaz kauli nesāp- tad jau laikam nav tā nepareizākā tehnika man bijusi 🙂 Bet īstenībā interesanti, ka aizvakar skrienot apavos pa nekvalitatiivu padomju laikā būvētu stadionu sāka kāja ahileja cīpslas rajonā sāpēt jau pēc apmeeram 0.5km noskrieshanas… taatad ne jau asfalts mēdz būt tas ljaunākais bet nepazīstams segums un neuzmanīga skriešana paļaujoties uz apavu aizsargmehānismiem…

  4. xorix says:

    Šajā nedēļas nogalē piedalījos Jukola orientēšanās stafetēs Somijā un tur kādā tirdzniecības teltī ieraudzīju palielu Vibram kolekciju. Sākumā domāju joka pēc piemērīšu, bija tik ērti ka pat nopirku nepažēlojot 99 EUR 🙂 Esmu iegādājies BIKILA LS modeli, vakar izskrēju savus pirmos 5.22km – ļoti viegli skrējās pa zemes ceļu, ja kāds lielāks/asāks akmens trāpījās izrauts/izlīdis no zemes – tad gan ar pēdu varēja just (gandrīz vai sāpīgi). Visā visumā patika, šodien pat biju domājis paskriet pa stadionu intervālus, bet laikam jau pieturēšos pie rekomendācijām – “nepārcensties” un sākumā varbūt 1-2x nedēļā paskriešu minimālismā. Lai arī pēc vakardienas muskuļos nejūtu ka būtu lietojis minimālos apavus… Ir tikai viena baža par skriešanas tehniku ar šiem minimālajiem vai basām kājām. Trenere man reiz teica, ka es pārāk daudz piezemējos uz pēdas priekšējās daļas un vajadzētu vairāk uz pilnākas pēdas (nolaižoties zemāk/taupot ikrus) un ar minimālajiem skrienot papēdis pat piezemēšanās beigu fāzē reti kad vieglītēm pieskaras zemei. Var jau būt ka viss ir ok vai arī ar laiku saites/muskuļi pastiepsies un izdosies vairāk piezemēšanās uz pilnākas pēdas… Šķiet atkal prasās pēc skriešanas tehnikas nofilmēšanas – šoreiz Vibramos 🙂

    • OreMan says:

      Good for you! Tas par ieguldījumu dabiskās skriešanas pilnveidošanā 🙂

      Bet nu jā, trenerei ir taisnība – uz pirkstgaliem skriet nevajag, tas ļoti pārslogo ikrus un Ahilleja cīpslu, pie tam nevajadzīgi. Papēdim ir noteikti jāpieskaras zemei (protams, ne pirmajam), pat vairāk – ne tikai jāpieskaras tikko jūtami, bet arī jāuzņem daļa spiediena.

      To varētu iedomāties kā tādu cikliski procesu – 1) piezemējoties uz pēdas priekšējās vai vidusdaļas ikrs izstiepjas, uzņem slodzi, nospriegojas; 2) īsi pēc tam zemi skar papēdis, tas ļauj nospriegotajiem ikriem it kā izlādēt savu enerģiju, atbrīvoties. Šādā veidā katrā ciklā ikrs uzņem enerģiju un to arī atdod. Ja papēdis savu daļu darba nepaveiks, tad ikrs visu laiku tikai uzņems, uzņems, līdz kādā brīdī tam radīsies pārslodze..

      • Edgars E. says:

        Ja jau basām kājām, tad bez “zeķēm” skrienam 😉
        Kā jau saki, katram indivīdam savi ieradumi, kas uz pilnas pēdas, kas uz purngalu.
        Apavu cenas “nespārda”, un kurš teica, ka skriešana ir lētākais sporta veids…?

  5. NS says:

    Ko darīt, ja gribas pamēģināt, bet ļoti salst kājas? Tādēļ pat pa mājām pierasts staigāt čībās.

    • OreMan says:

      Vienīgais, ko varu ieteikt, laikam būtu radināt tomēr kājas pie seguma temperatūras, bet darīt to pakāpeniski. Tagad, vasarā, būtu ideāls laiks sākt radināt kājas pie āra temperatūras, lai pēc tam rudenī, ja laiks pakāpeniski paliks vēsāks, kājas lēnā garā dabūtu pielāgoties pie temperatūras izmaiņām. Ja aukstums dabā iestāsies strauji, tad tas būs grūtāk, tad varbūt var mēģināt kaut kā mākslīgi sagādāt kājām iespēju atrasties arvien aukstākā vidē – piemēram, regulāras pēdu peldes vannā kontrolētā ūdens temperatūrā.

  6. MarisVid says:

    Zināms, ka “modernajiem” skriešanas apaviem nepieciešamais izmērs ir par pāris izmēriem lielāks nekā šī paša indivīda ikdienas apaviem. Kā ir ar Vibramiem? Tie jāpērk kā uzlieti kājas izmēram vai arī nepieciešamas kaut kādas novirzes izmērā?

    • OreMan says:

      Ir pieejamas tabulas VFF pareizā izmēra noteikšanai, piemēram, šeit – http://birthdayshoes.com/wiki/index.php?title=FiveFingers_sizing
      Man gan pēc tās tabulas iznāca, ka jāpērk 45. izmērs, lai arī ielas apaviem parasti bija bijis 45.-46., bet ASICS skriešanas apaviem laikam pat 47. Tad nu arī 45. izmēru nopirku, likās, ka ir OK, bet pēc ilgstošas valkāšanas liekas, ka varēja būt tomēr lielāks. Ja sacensību režīmā skrienu lejup no kalna (piemēram, Rīgas pusmaratonā), tad kājas pirksti laikam atduras pret apava pirkstu galiem, kā rezultātā arī ar VFF esmu ticis pie ziliem nagiem. Nākamreiz es noteikti pirktu vismaz 46. izmēru, bet laikam jau ne vēl lielāku.

      • MarisVid says:

        Paldies visiem par padomiem! Tā kā ikdienā valkāju apavus ar 44 izmēru, reti 45, skriešanas asikiem 46,5, tad pasūtināju ēbajā 44 VFF. Jāpamēģina. Ja skriešanai nebūs ērti, tos vienalga var izmantot kā stilīgus brīvā laika apavus 🙂 Praktiski visu laiku nomoca mazas traumiņas: apakšstilba kauli sāp, reizēm potītes, pēdas virsas kauls, reiz arī ahilejs liedza skriet. Salasījos kaudzi materiālu, arī slaveno amerikāņa grāmatu. Nolēmu pamēģināt [šobrīd vēl] alternatīvu pieeju skriešanai. Paziņas, ar kuriem runāju, jau vīpsnā un pareģo kāju nobeigšanu. Tik traki jau nebūs. Starp citu, vai kāds nav mēģinājis skriet ar šādiem “minimālajiem” apaviem http://goo.gl/RXSDj ? 🙂

        • OreMan says:

          Kedas ir tīri normāli apavi, ja zole nav bieza, bet ir lokana. Tām gan ir viens trūkums – purngala daļa ir `standarta`, tas ir, nepaplatināta, līdz ar ko kājas pirksti tiek saspiesti kopā un piezemēšanās brīdī nedabūn izplesties.

  7. Mans piemērs/pieredze. Ikdienas apavu izmērs ir 41.5 – 42.5, respektīvi 80% gadījumu tas ir 42 izmērs. Skriešanas apaviem visbiežāk 42.5 vai 43 izmērs, bet uzlaikojot 42 izmēra Vibramus – derēja kā uzlieti – tad tos arī iegādājos un vidēji 1-2x nedēļā skrienu 5-12km distances.

  8. FilcaRotas says:

    Mana pieredze ar Vibramiem ir šāda: ikdienas apavus parasti iegādājos 37.-39. izmēru, visbiežāk 38. Vibramus pirku arī 38. izmēru – der labi, nekādu sūdzību, bet sākumā bija salīdzinoši cieši – tas tagad skrienot netraucē, bet, ja man nebūtu šaura pēda, tad, iespējams, traucētu, vismaz sākumā. Domāju, ka arī 39. izmērs man derētu bez problēmām.

  9. Iveta says:

    Uzzināju par šo mājaslapu no LTV1 raidījuma “Četras istabas” 🙂 Super – nezināju, ka Latvijā šāda kustība jau ieņēmusi nopietnus apgriezienus. Mūsu ģimenē esam aktīvi baso kāju piekritēji ikdienā un valkājam baso kāju apavus paši un mūsu bērni kā ikdienas apavus, jo ar skriešanu nenodarbojamies. Tas arī pamudinājis mūs savā ģimenes uzņēmumā lūkoties baso jeb minimālo apavu virzienā un kopš pagājušā gada septembra ir iespējams iegādāties Vivobarefoot apavus bērnu preču veikaliņā muki.lv. Uz vietas gan pārsvarā turam bērnu apavus plašā klāstā, bet vienmēr esam atsaucīgi piedāvāt pieaugušo apavus uz pasūtījumu, pieliekot tos klāt pasūtījumam. Uz vietas ir arī pāris apavu pāri pieaugušajiem, kas kādam nav trāpījušies izmērā. Un tā kā esam oficiālie pārstāvji Baltijā, tad cenas tieši tādas pašas kā .com lapā pēc kursa 🙂 Ir arī risinājumi ziemas skriešanai.

    • OreMan says:

      Ļoti patīkami dzirdēt, ka mums ir atbalstītāji, kas aktīvi piekopj baso dzīvesveidu 🙂 Paldies par informāciju par jūsu veikalu, nemaz nezināju, ka arī VivoBarefoot apavus var nopirkt Latvijā. Man pašam arī VivoBarefoot ir vieni no minimālajiem ziemas skriešanas apaviem, bet tos pasūtīju no ārzemēm. Turpmāk zināšu, ka vispirms jāielūkojas jūsu veikala plauktos! 🙂

  10. Sergejs says:

    Arī Vibram FiveFingers beidzot Latvijā ir oficiāls izplatītājs! Varat sekot līdzi jaunumiem https://www.facebook.com/FiveFingersLatvia
    Patreiz vācam informāciju no interesentiem, lai saprastu, kuri modeļi un izmēri būtu visnepieciešamākie.
    Pēc Līgo svētkiem jau pirmā partija būs pielaikojama!

  11. Zane says:

    čau! tā kā īsi info neatradu par šāda stila “skrejšļūcenēm” http://xeroshoes.com/better-than-barefoot/ (nezināju korektaku skaidrojumu LV):) vēlējos vaicāt viedokli par šīm – ir vērts/pieredze? paldies jau iepriekš

    • OreMan says:

      Jā, noteikti ir vērts. Pats esmu tieši šīs firmas ražojumu izmantojis (tas ir – no atsūtītās gumijas un striķiem sameistarojis šādas huarache sandales). Ar šīm sandalēm noskrēju savu pirmo maratonu, viss bija kārtībā, striķi pat neko nenoberza, par ko pašam bija liels brīnums 🙂 Ir gan gadījušies arī treniņu skrējieni, kur striķi ir berzušies, īpaši, ja skrien caur dubļiem un smiltīm, ūdeni, kur striķi apķep ar smilšu graudiņiem un var berzt. Domāju, ka daudz atkarīgs arī no sasiešanas metodes – ja ideāli atrod sev piemērotu metodi, tad var sasiet tā, ka nekad nakas neberž.

      Šie noteikti ir vieni no visvisminimālākajiem skriešanas apaviem. Zinu, ka ir tādi skrējēji, kas negrib neko citu, kad šādas sandales izmēģina, bet ir arī tādi, kas pie tām nekādi nevar pierast. Pats laikam esmu kaut kur pa vidu. Esmu noskrējis tajās vairāk kā 1300 km un pieradis esmu, bet tā, ka nekad negribas neko citu, arī nav.. Droši vien ir vērts vismaz izmēģināt!

  12. Edgars says:

    Labdien! Piedodiet, ka izpaužos šajā forumā, bet pašam bloga nav, bet parunāt par šo tēmu gribas.
    Skriešanu basām kājām piekopju tikai vasarā pludmalē, tāpēc ir aktuāls jautājums par minimāliem apaviem. Šis raksts ir ļoti interesants un izglītojošs, bet pietrūkst dažu praktisku ieteikumu savu minimālo apavu atrašanā. Kas ir “minimāli apavi” un kā tos atrast vietējos veikalos?
    Esmu no tiem vīriešiem kas ar mocībām spēj piemeklēt apavus klātienē, nerunājot par pirkšanu internetā, līdz ar to galvenais priekšnosacījums ir – apaviem jābūt apčamdāmiem Latvijā. Ļoti vēlējos noprovēt VFF, bet vietējā “pārstāvniecība” neatbildēja, līdz ar to nācās iet uz sporta veikalu.
    Pērn vienā no latvijas “populārajiem” veikaliem (nesauksim vārdā) uz jautājumu par minimāliem apaviem man novalbīja acis un delikāti pateica “nav”. Bet es nepadevos un nopirku plānākos ko atradu – Mizuno Wave Universe. Vēlāk laimīgs internetā atklāju ka tie kvalificējas kā minimāli, jo viņiem ir 4mm heel-to-toe kritums un purngals ir tikai 4mm virs zemes (rievotas zoles daļa). Bija ļoti mīļi un labi apavi – milzīgi daudz vietas pirkstiem, svēra dažus gramus, feedbacks no asfalta un grants – satriecošs.
    Šogad apavi beidzās, priekšizpēte internetā licināja, ka latvijā joprojām ļoti nemīl minimālistus – nav brooks, new balance, merell, ir nedaudz sketčers un vibram pārstāvniecība igaunijā (vai arī es slikti meklēju). Un par lielu nelaimi nācās iet uz “populāro” veikalu atkal meklēt minimālus apavus starp meinstrīma kompānijām. Tur mani pārsteidza divas lietas. Pārdevējs kurš stāstīja klientam ka “jo biezāka un mīkstāka zole, jo labāk” un otrs pārdevējs, kurš man centās pārdot Adidas CC Fresh. Ar 2 cm augstu un mīkstu zoli. Minimāli apavi. Ar 2cm 7mm kritumu. Uz redzēšanos.
    Šīgada sezonu izglāba Maratona veikals, kur es atradu adidas adipure adapt. Līdzīgi kā Mizuno, tiem arī ir 4mm kritums.
    Nākamo dienu es pavadīju domājot – a kāpēc es vnk neskrienu sandalēs vai ķīniešu kedās…

    • OreMan says:

      Sveiks! Tāpēc jau šis `forums` te ir, lai varētu izpausties 😉 Nu jā, tādi tie [daži] pārdevēji ir, māca muļķības neko nezinošiem klientiem, sagādā vairāk darba sev un ārstiem..

      Ja interesē VFF, tad Latvijas pārstāvjiem ir FB lapa – https://www.facebook.com/FiveFingersLatvia Nezinu, vai tur ir kāds e-pasts vai tālrunis atrodams; ja nav, varu Tev uz e-pastu kādu kontaktu aizsūtīt. Pie viņiem visu var aptaustīt.

      Bet var mēģināt arī paplašināt baspēdojamo zonu no tikai pludmales uz ko vairāk. Būs mazāk rūpju par apaviem 😉

    • Alina says:

      Paldies, ka dalies ar mums savās pārdomās un iespaidos! 🙂

      Ceru, ka Tev ir izdevies sazināties ar VFF izlpatītājiem Latvijā. (Ja ne, dod ziņu, iedosim tiešos kontaktus.)
      Nezinu īsti kāpēc, bet pēc Tavu pārdomu izlasīšanas man radās iespaids, ka Tev ļoti patiktu VFF – tie ir gandrīz kā basas kājas, tikai čiekuri un akmeņi mazāk pēdās duras 😀

      Vēl no savas pieredzes varu ieteikt VivoBarefoot apavus. Pašai ir divi dažādi modeļi, abi vienlīdz patīk. Savējos gan pirku internetā (http://www.sportsshoes.com/). Saprotu, ka tas Tev īsti neder… Bet kopš nesena laika daži šo apavu modeļi ir pieejami arī Rīgā, http://veikalins.muki.lv/veikalins/kupelites/vivobarefoot_apavi1/lielajiem

      Veiksmes!

  13. pichonis says:

    Sveiki!

    Labprāt iegādātos sev VFF, bet esmu saskāries ar problēmu, ka viņiem ir n-tie modeļi + man nav ne jausmas kādu izmēru pasūtīt. Ar izmēriem gan jau kaut kā tikšu galā – atradīšu kādas tabulas, nomērīšu pēdu utt.
    Ar modeļiem ir lielāka problēma. Gribētos tādu modeli, ko varētu izmantot ikdienā (un varbūt kādreiz arī uzskriet). Ikdienā uz/no darba pārvietojos ar velo – vai pedāļi pārāk nespiestos (ar basām kājām noteikti ar velosipēdu nespētu braukt)? Tad nu vēlētos ko tādu, kas der gan staigāšanai pilsētā, gan velo braukšanai, gan arī staigāt pa meža takām, bezceļiem + būtu baigi forši, ja varētu arī kādu grāvi caurbrist (t.i. lai žūšana būtu ātra). Var jau būt, ka gribu par daudz, bet, tā kā pagaidām tikai plānoju pāriet uz minimālajiem apaviem (lai gan ikdienā daudz pārvietojos kedās, kas laikam arī skaitās minimālie apavi), nevēlētos uzreiz sapirkties 3 vai vairāk dažādus apavu pārus dažādām situācijām.

    Ieteikumi?

    P.S. Vēl jautājums – kā ir ar zeķēm VFF? Vai lielākoties var pārvietoties bez? Vai atkarīgs no modeļa?

  14. Rasa says:

    Tā kā Latvijā dotajā brīdī fivefibgers apavi nav tirgošanā. Cik riskanta būtu apavu iegāde internetā (proti – bez pielaikošanas). Vai apavu izmērs ir atbilstošs kājas izmēram jeb tas ir vairāk atkarīgs no līkākiem, īsākiem vai garākiem kāju pirkstiem?

    • OreMan says:

      Es pārsvarā savus Vibramus esmu līdz šim iegādājies internetā. Grūti teikt par izmēru atbilstību, droši vien var gadīties visādi. Var atrast visādas izmēru tabulas (piemēram, http://us.vibram.com/fivefingers-sizing-chart.html) un vadīties pēc tām. Manuprāt, vienmēr labāk paņemt lielāku izmēru, ja ir svārstīšanās starp diviem izmēriem, man vismaz par lielu nekad nav bijis, par mazu gan var izrādīties, īpaši, ja skrien ilgāk (tad kāja ar laiku uzpampst).

  15. aralez says:

    Labdien!
    Kādi būtu ieteikumi apaviem mūsu ziemai? Kad ir slapji-auksti? Kādi modeļi un brendi ir pārbaudīti?

    • OreMan says:

      Es skrienu tajos pašos apavos, kuros skrienu vasarā. Citiem, savukārt, šķiet, ka Vibramos salst pirksti, jo tie atsevišķi nodalīti. Katram pašam jāizvēlas. Ja apavā ierasts vilkt zeķi, tad nevjadzētu būt problēmu ne ar vieniem slēgtā tipa apaviem, kuriem visi pirksti ir kopā. Ievelkam tikai biezāku zeķi (pieņemot, ka apava izmērs to atļauj), un aidā! Laiks eksperimentiem.

      • aralez says:

        Paldies!
        Neesmu skrējējs, bet plānoju sākt. Izmēģināšu staigājot, ir pasūtīti vivobarefood un merrell, redzēšu kā būs ar izmēriem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *